Kurināmā šķelda Latvijā ir būtiska vietējās enerģētikas daļa. To izmanto centralizētajā siltumapgādē, katlumājās, rūpniecībā un citās enerģijas ražošanas iekārtās. Izejmateriāls šķeldas ražošanai var būt ļoti dažāds — mežizstrādes atlikumi, zari, koksnes pārstrādes atlikumi, kā arī noteiktos gadījumos krūmi, kārkli, alkšņi un cita koksne, kas iegūta, attīrot aizaugušas teritorijas.
Tieši šeit savienojas divas šķietami atšķirīgas nozares — zemes īpašumu sakopšana un enerģijas ražošana.
Tas, kas zemes īpašniekam ir gadiem aizaudzis lauks vai neizmantojams krūmājs, noteiktos apstākļos var kļūt par izejmateriālu kurināmās šķeldas ražošanai.
Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 2024. gadā kurināmās šķeldas bruto enerģijas patēriņš Latvijā sasniedza aptuveni 9,1 miljonu beramo kubikmetru, bet eksportēti tika vairāk nekā 4,27 miljoni beramo kubikmetru. Statistical Data Latvia
Tas labi raksturo nozares mērogu — kurināmā šķelda Latvijā nav nišas produkts, bet nozīmīga bioenerģijas un siltumapgādes ķēdes sastāvdaļa.
Kas ir kurināmā šķelda?
Kurināmā šķelda ir mehāniski sasmalcināta koksnes biomasa, kas paredzēta enerģijas iegūšanai sadedzināšanas iekārtās.
Savukārt enerģētiskā koksne ir plašāks jēdziens. Tajā var ietilpt gan malka un šķelda, gan zari, mežizstrādes atlikumi, koksnes pārstrādes atlikumi un cita enerģijas ražošanai piemērota koksnes biomasa.
Tātad enerģētiskā koksne ir izejmateriāls, bet kurināmā šķelda — viens no produktiem, ko no šī materiāla iespējams saražot.
Ne visa koksne automātiski kļūst par kurināmo šķeldu. Materiāla izmantošanas iespējas nosaka tā kvalitāte, mitrums, piemaisījumi, apjoms, loģistika un konkrētā patērētāja tehniskās prasības.
No kā Latvijā ražo kurināmo šķeldu?
Latvijā šķeldas ražošanai var izmantot dažādu izcelsmes koksnes biomasu.
Tā var būt:
- mežizstrādes atlikumi;
- zari un galotnes;
- kokapstrādes atlikumi;
- zemākas kvalitātes koksne, kurai nav ekonomiski pamatota augstvērtīgāka izmantošana;
- krūmi un sīkkoki;
- kārkli;
- alkšņi;
- aizaugušu lauksaimniecības zemju apaugums;
- koksnes materiāls, kas iegūts teritoriju un apbūves gabalu attīrīšanā.
Tieši pēdējā grupa zemes īpašniekiem bieži ir visinteresantākā.
Aizaugušā īpašumā esošs apaugums nav obligāti tikai izdevumi, kas nepieciešami teritorijas sakopšanai. Ja koksnes daudzums un kvalitāte ir pietiekama un objektam iespējams piekļūt ar nepieciešamo tehniku, materiālam var būt saimnieciska vērtība.
Kā aizaugušā laukā esošie krūmi kļūst par šķeldu?
Process sākas nevis ar šķeldotāju, bet ar paša objekta izvērtēšanu.
1. Teritorijas izvērtēšana
Vispirms jānosaka:
- kāda ir attīrāmā platība;
- kāds ir apauguma blīvums;
- kādas koku un krūmu sugas aug teritorijā;
- kādi ir to izmēri;
- vai objektam iespējams piekļūt ar smago tehniku;
- cik tālu atrodas materiāla pārstrādes vai realizācijas vieta.
Divi vizuāli līdzīgi hektāri var būt ekonomiski pilnīgi atšķirīgi.
Blīva kārklu vai alkšņu audze var dot ievērojami vairāk izmantojama materiāla nekā reti aizaugusi pļava ar atsevišķiem krūmiem.
2. Koku un krūmu novākšana
Apauguma novākšanai izmanto atbilstošu tehniku un darba metodi.
Lielākos objektos profesionāla tehnika ļauj apaugumu ne tikai nocirst, bet arī organizēti sagatavot tālākai savākšanai un pārstrādei.
3. Materiāla savākšana un pievešana
Nozāģētā koksne tiek savākta un koncentrēta vietā, kur tai iespējams piekļūt ar tālāko ražošanas un transportēšanas tehniku.
Šis posms ir ļoti būtisks kopējai ekonomikai — liels materiāla daudzums pats par sevi vēl nenozīmē izdevīgu projektu, ja piekļuve objektam ir sarežģīta.
4. Šķeldošana
Sagatavotais koksnes materiāls tiek sasmalcināts līdz šķeldai.
Atkarībā no materiāla un gala patērētāja prasībām būtiski ir vairāki parametri, tostarp šķeldas frakcija, mitrums un piemaisījumu daudzums.
5. Piegāde enerģijas ražotājam
Gatavā kurināmā šķelda tiek transportēta uz katlumājām, koģenerācijas stacijām, rūpniecības uzņēmumiem vai citiem enerģijas ražotājiem.
Tādējādi koksne, kas iepriekš atradās neapsaimniekotā platībā, nonāk enerģijas ražošanas apritē.
Cik nozīmīga kurināmā šķelda ir Latvijā?
Oficiālie dati ļoti labi parāda šķeldas nozīmi Latvijas enerģētikā.
CSP dati liecina, ka 2024. gadā Latvijā:
- kurināmās šķeldas bruto enerģijas patēriņš sasniedza 9,112 miljonus beramo m³;
- gala patēriņš bija 2,489 miljoni beramo m³;
- eksportēti 4,273 miljoni beramo m³;
- importēti tikai 175 tūkstoši beramo m³. Statistical Data Latvia
Plašāk skatoties uz visu kurināmo koksni, 2024. gadā tā veidoja 76,7% no atjaunojamo energoresursu bruto patēriņa Latvijā. Kopumā atjaunojamo energoresursu bruto patēriņš Latvijā kopš 2020. gada bija pieaudzis par 11,2%. Central Statistical Bureau of Latvia
Arī eksports ir būtisks. 2024. gadā Latvija eksportēja 53,2 PJ kurināmās koksnes — par 27% vairāk nekā gadu iepriekš. CSP norāda, ka pieauga arī kurināmās šķeldas eksports. Central Statistical Bureau of Latvia
Šķelda Latvijas katlumājās ir gandrīz tikpat izplatīta kā dabasgāze
Īpaši interesanta aina redzama siltumenerģijas ražošanā.
- gadā Latvijā CSP uzskaitīja:
- 193 katlumājas, kurās izmantota dabasgāze;
- 190 katlumājas, kurās izmantota kurināmā šķelda;
- 130 katlumājas ar koksnes granulām;
- tikai 35 katlumājas ar malku. Statistical Data Latvia
Tas ir viens no skaidrākajiem apliecinājumiem tam, cik nozīmīgu vietu šķelda ieņēmusi Latvijas siltumapgādē.
Turklāt 2025. gadā 70,7% Latvijas katlumājās saražotās siltumenerģijas bija iegūti no atjaunojamiem energoresursiem. Statistical Data Latvia
Kāpēc Latvijai enerģētiskā koksne ir īpaši nozīmīga?
Latvijas situācija atšķiras no daudzām citām Eiropas valstīm.
Mums ir:
- liels mežu īpatsvars;
- attīstīta kokrūpniecība;
- vietēji pieejami koksnes atlikumi;
- plaša centralizētās siltumapgādes infrastruktūra;
- ilgstoša pieredze biomasas izmantošanā.
Rezultātā Latvija var daļu nepieciešamās enerģijas saražot no vietējiem resursiem, samazinot atkarību no importētiem fosilajiem energoresursiem.
- gadā atjaunojamie energoresursi veidoja aptuveni 99% no Latvijas primārās enerģijas ražošanas, kas bija viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. European Commission
Kas notiek ar kurināmās šķeldas tirgu Eiropā?
Eiropas enerģētika strauji mainās.
- gadā atjaunojamie energoresursi veidoja 25,2% no ES bruto gala enerģijas patēriņa, bet provizoriskie 2025. gada dati rāda pieaugumu jau līdz 26,2%. ES 2030. gada mērķis ir vismaz 42,5%. European Commission
Tomēr ne visi atjaunojamie energoresursi attīstās vienādi.
Elektrībā straujāk aug saule un vējš
- gadā jau 47,5% no ES elektroenerģijas bruto patēriņa nodrošināja atjaunojamie avoti.
No atjaunojamās elektroenerģijas:
- 38,0% veidoja vējš;
- 26,4% hidroenerģija;
- 23,4% saules enerģija;
- tikai 5,8% cietie biodegvielas resursi. European Commission
Tas nozīmē, ka biomasai elektroenerģijas tirgū arvien vairāk jākonkurē ar ļoti strauji augošu saules un vēja ģenerāciju.
Siltumenerģijā aina ir cita
Šķeldas priekšrocības daudz skaidrāk izpaužas siltuma ražošanā.
Saule un vējš elektroenerģiju ražo atkarībā no laikapstākļiem. Savukārt biomasu iespējams:
- uzglabāt;
- transportēt;
- izmantot pēc nepieciešamības;
- sadedzināt jau esošās katlumājās;
- izmantot siltuma ražošanai aukstākajā gada laikā, kad pieprasījums ir lielākais.
Tieši tādēļ šķeldai un citai ilgtspējīgi iegūtai biomasai vēl ilgi var saglabāties nozīmīga loma centralizētajā siltumapgādē.
Arī rūpniecībā atjaunojamo energoresursu izmantošana turpina pieaugt. 2024. gadā atjaunojamie energoresursi un biodegvielas nodrošināja 11,3% no ES rūpniecības gala enerģijas patēriņa — par 24,3% vairāk nekā 2014. gadā. European Commission
Vai kurināmās šķeldas pieprasījums turpinās augt?
Vienkārši apgalvot, ka “šķeldas tirgus turpinās tikai augt”, būtu pārāk vienkāršoti.
Tirgū vienlaikus darbojas vairāki pretēji spēki.
Par labu šķeldai darbojas:
Enerģētiskā neatkarība. Vietējais kurināmais samazina nepieciešamību importēt energoresursus.
Esošā siltumapgādes infrastruktūra. Latvijā jau darbojas ievērojams skaits biomasas katlumāju.
Pieejama vietējā izejvielu bāze. Mežsaimniecība, kokrūpniecība un teritoriju apsaimniekošana rada koksnes biomasas plūsmas.
Dekarbonizācija. ES turpina palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru.
Savukārt konkurenci palielina:
- siltumsūkņi;
- siltumtīklu elektrifikācija;
- saules enerģija;
- vēja enerģija;
- atkritumsiltuma izmantošana;
- energoefektivitātes uzlabojumi.
Tāpēc ticamākais scenārijs nav “biomasa aizstās visu pārējo”.
Drīzāk biomasa nostiprināsies tajos segmentos, kuros tai ir vislielākās praktiskās priekšrocības — īpaši siltumenerģijā, centralizētajā siltumapgādē un vietās, kur kvalitatīvs vietējais izejmateriāls ir pieejams ekonomiski pamatotā attālumā.
Ilgtspējai un koksnes izcelsmei būs arvien lielāka nozīme
Eiropas politika vienlaikus kļūst stingrāka attiecībā uz to, kādu biomasu izmanto enerģijas ražošanai un no kurienes tā nāk.
Atjaunojamās enerģijas direktīvas jaunā redakcija jeb RED III pastiprina bioenerģijas ilgtspējas prasības un veicina biomasas kaskādes principu — augstvērtīgākai koksnes izmantošanai, kur tā ir iespējama, jābūt prioritārai pār enerģētisko izmantošanu. Energy
Cietās biomasas ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriju piemērošanas slieksnis lielākām enerģijas ražošanas iekārtām RED III ir samazināts no 20 MW līdz 7,5 MW nominālās siltuma jaudas. EUR-Lex
Tas nozīmē, ka nākotnes tirgū arvien svarīgāki kļūs:
- materiāla izcelsme;
- izsekojamība;
- ilgtspējīga ieguve;
- efektīva loģistika;
- piemērota izejmateriāla izmantošana.
Vai aizaugusi lauksaimniecības zeme var kļūt par enerģētiskās koksnes avotu?
Jā — noteiktos gadījumos.
Latvijā neapsaimniekotas platības bieži aizaug ar:
- kārkliem;
- alkšņiem;
- bērziem;
- citiem krūmiem un sīkkokiem.
Ja apaugums ir pietiekami blīvs un platība pietiekami liela, iegūtajai koksnei var būt enerģētiska vērtība.
Tomēr ekonomiku nosaka ne tikai hektāru skaits.
Svarīgi ir:
Apauguma daudzums. Viens hektārs blīvu kārklu un viens hektārs reti izvietotu krūmu nav viens un tas pats.
Koksnes izmērs. Lielāks koksnes apjoms parasti nozīmē vairāk izmantojama materiāla.
Piebraukšana. Smagajai tehnikai jāspēj piekļūt objektam un materiālam.
Grunts apstākļi. Pārmitras teritorijas var būt tehniski sarežģītāk apsaimniekojamas.
Loģistika. Jo tālāk materiāls jātransportē, jo lielāka nozīme ir apjomam.
Materiāla kvalitāte. Piemaisījumi, augsne un citi svešķermeņi var būtiski samazināt šķeldas kvalitāti.
Tieši tādēļ īpašuma apaugumu ir vērts vispirms profesionāli izvērtēt, nevis automātiski pieņemt, ka par tā novākšanu būs jāmaksā.
Kad īpašuma attīrīšana var būt bez maksas?
Bezkrumiem.lv gadījumā īpašumu attīrīšana noteiktos objektos var tikt veikta bez maksas, ja iegūtās koksnes vērtība un darba apstākļi ļauj segt darbu veikšanas izmaksas.
Praksē viena no pamata prasībām ir vismaz 1 ha attīrāmā apauguma platība.
Svarīgi: runa nav par īpašuma kopējo platību.
Ja īpašums ir 5 ha liels, bet krūmi aizņem tikai 0,3 ha, tas automātiski nenozīmē, ka bezmaksas attīrīšanas nosacījumi ir izpildīti.
Katrs objekts tiek izvērtēts individuāli.
Ko zemes īpašnieks iegūst?
Rezultāts nav tikai nocirsti krūmi.
Pareizi organizējot darbus, iespējams vienlaikus:
- atgūt gadiem neizmantotu zemi;
- uzlabot īpašuma apsaimniekošanas iespējas;
- sagatavot platību lauksaimniecībai;
- sagatavot teritoriju tālākai attīstībai;
- samazināt turpmāku apauguma izplatību;
- lietderīgi izmantot iegūto koksnes materiālu.
Tas ir labs piemērs aprites principam praksē — materiāls, kas zemes īpašniekam bija šķērslis, var kļūt par vietējās enerģijas ražošanas resursu.
Kurināmās šķeldas nākotne Latvijā
Latvija jau šobrīd ir valsts ar ļoti augstu vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu.
Vienlaikus enerģētikas tirgus kļūs daudz dažādāks.
Saules un vēja jaudas turpinās augt. Siltumsūkņi un elektrifikācija palielinās konkurenci tradicionālajiem kurināmajiem. Savukārt biomasas sektorā arvien lielāka nozīme būs izejmateriāla kvalitātei, izcelsmei, ilgtspējai un piegādes efektivitātei.
Tāpēc enerģētiskās koksnes konkurētspēja nākotnē visdrīzāk būs balstīta nevis principā “sadedzināt pēc iespējas vairāk koksnes”, bet gan:
lietderīgi izmantot to koksnes biomasu, kurai enerģētiskā izmantošana ir ekonomiski un saimnieciski pamatota.
Mežizstrādes atlikumi, kokapstrādes blakusprodukti un daļa teritoriju attīrīšanā iegūtā apauguma šajā sistēmā var saglabāt būtisku vietu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kas ir enerģētiskā koksne?
Enerģētiskā koksne ir koksnes biomasa, ko izmanto siltuma vai elektroenerģijas ražošanai. Tajā var ietilpt malka, šķelda, zari, mežizstrādes un kokapstrādes atlikumi un cits enerģijas ražošanai piemērots koksnes materiāls.
Kas ir kurināmā šķelda?
Kurināmā šķelda ir sasmalcināta koksnes biomasa, ko izmanto kā kurināmo katlumājās un citās enerģijas ražošanas iekārtās.
Vai no krūmiem var ražot kurināmo šķeldu?
Jā. Piemēroti kārkli, alkšņi, sīkkoki un cita koksnes biomasa noteiktos apstākļos var tikt izmantota šķeldas ražošanai.
Kur paliek krūmi pēc īpašuma attīrīšanas?
Atbilstošs koksnes materiāls var tikt savākts, šķeldots un izmantots enerģijas ražošanai.
Vai aizaugušas zemes attīrīšana var būt bez maksas?
Jā, noteiktos objektos. Bezkrumiem.lv bezmaksas attīrīšanas iespēju izvērtē platībām, kur attīrāmais apaugums ir vismaz 1 ha, taču gala lēmumu nosaka arī apauguma daudzums, materiāla kvalitāte, piekļuve un citi apstākļi.
Kā uzzināt, vai manā īpašumā esošais apaugums ir izmantojams?
Vienkāršākais risinājums ir nosūtīt īpašuma adresi vai kadastra numuru izvērtēšanai. Speciālists var novērtēt apauguma platību, koksnes apjomu un darbu veikšanas iespējas.
Saņemiet īpašuma izvērtējumu
Ja Jūsu īpašums ir aizaudzis ar krūmiem vai kokiem, sazinieties ar ENKO speciālistiem.
Izvērtēsim objektu, sagatavosim piedāvājumu un palīdzēsim atrast ekonomiski izdevīgāko risinājumu teritorijas attīrīšanai.